Rentgena filmām ir būtiska nozīme medicīniskajā attēlveidošanā un rūpniecībā, un tās attīstību var izsekot līdz tās atklājumiem un pētījumiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tālāk ir minēti galvenie pagrieziena punkti rentgena filmu vēsturē:
1895. gads: vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens atklāj rentgena starus. Šis atklājums izraisīja plašu rentgenstaru īpašību un pielietojuma izpēti.
1896: franču fiziķis Anrī Bekerels atklāj radioaktīvos elementus poloniju un rādiju. Šie atklājumi sniedz papildu priekšstatu par rentgena izpēti.
1896. gads: vācu fiziķis Vilhelms Konrāds Rentgens izmantoja rentgena starus, lai uzņemtu pirmos cilvēka rentgena attēlus, tādējādi radot pionieru rentgenstaru izmantošanā medicīniskajā attēlveidošanā.
20. gadsimta sākums: sākās rentgena filmu izstrāde, sākotnēji kā pamatu izmantojot stikla plāksni, kas pārklāta ar gaismjutīgu emulsiju. Šai filmai bija nepieciešama apstrāde tumsā un ilgs ekspozīcijas laiks.
20. gadsimta 20. gadi: rentgena filmu sagatavošanas metodes pakāpeniski uzlabojās, kā rezultātā rentgena filmas kļuva jutīgākas un vieglāk-apstrādājamas-, padarot rentgena attēlveidošanu ērtāku un efektīvāku.
1950. gadi: tika ieviesta automatizēta apstrādes tehnoloģija, kas standartizēja un paātrina rentgena filmu izstrādi un fiksāciju.
20. gadsimta beigas līdz 21. gadsimta sākums: attīstoties digitālajai attēlveidošanas tehnoloģijai, digitālās rentgenstaru attēlveidošanas sistēmas pakāpeniski aizstāja tradicionālo rentgena filmu attēlveidošanu. Digitālās rentgena attēlveidošanas sistēmas piedāvā tādas priekšrocības kā augstāka izšķirtspēja un ērta attēlu uzglabāšana un pārraide.